Omīte katram ir īpašs cilvēks, jo tieši omītes ir tās, kas savus mazbērnus lutina, mielo ar našķiem un ir gatavas izpildīt teju katru kaprīzi.
Manai omītei, kas nu jau vairākus gadus savus mazbērnus vaktē no mākoņa maliņas, viennozīmīgi bija visplašākā sirds, kā arī zelta rokas. Lai ko viņa darītu, tas vienmēr izdevās un sanāca vienkārši izcili. Neatkarīgi no tā, vai tās bija uztamborētas čības, šmorēti kāposti vai siltumnīcā iestādīti gurķi.
Tagad, kad omītes vairs nav, bieži vien prātā ataust kāda viņas gatavota ēdiena garša, ar kuru saistās bērnība – superpufīgie zaķauši ar 
pūdercukuru, bada cepumi, sātīgā biešu zupa un vēl un vēl… Diemžēl omītes vairs nav, tādēļ, lai noķertu bērnības mirkli aiz rokas, nākas gatavot pašai. Savulaik gan omīte mani apmācīja adīšanā, tamborēšanā un citos rokdarbos, taču uz pavārmākslas apgūšanu nebiju īpaši naska. Tādēļ omīte vienmēr šausminājās, ka es taču neprotu pat kartupeļus izvārīt… Bet pagāja laiks, un ne to vien esmu iemācījusies. Tagad, kad modē ir siera kūkas, grieķu salāti un visādi citi netradicionāli kārumi, gribas tomēr goda vietā celt sen aizmirstās receptes. Tādēļ omitesreceptes.lv ietvaros iepazīstināšu Tevi, lasītāj, ar manas omītes recepšu bloknotā saglabātajām receptēm. Dalīšos, kā omītes ēdienus pagatavot, kā dažādot garšas.
Lai labi garšo un ceru jau pavisam drīz Tevi šeit satikt atkal!
Indra